Aizvadīts seminārs „Radošā birokrātija: PAVASARIS”

24. aprīlī Latvijas universitātes Lielajā Aulā notika seminārs „Radošā birokrātija: PAVASARIS”. Seminārā runāja Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes komunikācijas jautājumos Laine Kučinska, kura stāstīja par valsts pārvaldes komunikācijas modernizāciju un tajā pielietotajiem instrumentiem. Savukārt ar valsts pārvaldes piemēriem, kas liecina par pozitīvām pārmaiņām un aicina atsvaidzināt publisko organizāciju birokrātiju, iepazīstināja VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Arnis Daugulis, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš un personālvadības eksperte Agita Kalviņa, kas semināru noslēdza ar uzstāšanos par valsts pārvaldes darbinieku motivēšanas un iedvesmošanas nozīmi. Kā īpašais viesis pasākumā uzstājās konceptu „radošā ekonomika” un „radošā pilsēta” pamatlicējs Čārlzs Lendrijs (Charles Landry), kurš pazīstams arī ar diskusiju rosināšanu par radošu birokrātiju.

Tieši Čārlzs Lendrijs savā prezentācijā vairākkārtīgi uzsvēra, ka ir beigušies vecās birokrātijas laiki un tā vietā ir jānāk radošajai birokrātijai - tas ir ļoti svarīgi, taču pie tā, lai kas mainītos, ir daudz jāstrādā. Viņš ir pārliecināts, ka par birokrātiju valda viens galvenais uzskats, ka viss,kas ir ap to un publisko sektoru, ir saistīts ar negatīvām emocijām, nelaipnību no darbinieku puses un nekvalitatīvu servisu, tādēļ šajās valsts iestādēs strādājošajiem rodas pārliecības trūkums. Lai spertu soli radošās birokrātijas virzienā, valsts iestādēm un tās darbiniekiem ir jāsaprot, ka jebkurš jautājums ir svarīgs, un jebkurš priekšlikums ir apspriežams, jo tikai mazas daļiņas var veidot kaut ko lielu. „Lietas ir jāoptimizē, nevis jāmaksimizē. Ja maksimizē visus aspektus, tas nevar novest pie laba gala iznākuma. Kas notiktu, ja es maksimizētu savu sirdsdarbības ātrumu, nieru darbību vai aknu funkcionēšanu? Mana sirds sistos tik strauji, ka es to neizturētu un diezin vai tas ir tas, ko jūs vēlētos,” ar veselīga humora pieskaņu skaidroja Lendrijs. Noslēgumā vien tika piebilsts, ka ir jāpilnveido valsts pārvaldē strādājošo darbinieku profesionalitāte un zināšanas, jo to trūkums ir viens no galvenajiem aspektiem, kādēļ ļoti bieži rodas sajūta, ka publiskajā sektorā pakalpojumi tiek piedāvāti tikai pienākuma pēcļ. „Uzvedības kultūra (tulkots no ang.val. Cultural behavior) ir noteicošais faktors. Tāpat Lielbritānijā valsts pārvaldes darbiniekiem katru dienu tiek atgādināts, kādēļ un kam viņi strādā - tautai,” skaidro Lendrijs.

Arī Laine Kučinska atzina, ka Latvijā valsts pārvaldei ir izveidojies melnais tēls un ir jāiegulda liels darbs, lai no tā atbrīvotos. Viens no galvenajiem soļiem, kurš šobrīd tiek sperts šīs problēmas novēršanai, ir valsts pārvaldes komunikācijas modernizācija. „Ir zbeigts preses relīžu laikmets un ir sākta jauna vizuālās komunikācijas ēra, kur ikviens valsts pārvaldes darbinieks ir atbildīgs par saziņu, un darbojas trīs galvenie pamatprincipi: atvērtība, sadarbība, komunikācija,” skaidroja L.Kučinska. Viens no ievērojamākajiem komunikācijas uzlabojumiem, kas veikts valsts pārvaldē, ir infografiku izveide. Tās ļauj apjomīgu informāciju, sarežģītus procesus un skaitļus aplūkot vienkāršotās vizualizētās shēmās, tādējādi padarot informāciju vieglāk uztveramu- ikvienam interesentam. Tāpat ir aktivizēta valsts pārvaldes iestāžu darbība sociālajos medijos, kas ir ātrs un ērts veids kā komunicēt ar daļu no sabiedrības. Šīs iniciatīvas jau atzinīgi ir novērtējuši sociālo mediju eksperti un lietotāji. „Tas ir veids kā visiem pastāstīt par saviem rezultātiem un jaunumiem daudz interesantākā, modernākā veidā.
Galvenais šo aktivitāšu mērķis ir ciešāka dialoga veidošana starp valsts pārvaldi un sabiedrību, kā arī mītu kliedēšana par tās negatīvo attieksmi pret klientiem,” informēja L.Kučinska. Tāpat ir skaidrs, ka ne visi cilvēki lieto sociālos medijus, tādēļ tradicionālie mediji un prese nekur nepazudīs. Tiek veidota integrēta komunikācija ar segmentētu auditoriju, lai veiksmīgāk izzinātu un saprastu, kā kurai sabiedrības daļai ir iespējams visefektīvāk nodot informāciju.

Informāciju sagatavoja:
Jānis Krūmiņš,
Radošās darbības nedēļas komunikāciju speciālists