Diskusija „Radoša persona. Radoša ekonomika. Krustpunkti un paralēles”

Radošu personu un kultūras cilvēku statuss sabiedrībā jau ilgu laiku ir aktuāla un diskutabla tēma. Nesen veiktais Latvijas Radošo savienību padomes un Latvijas Kultūras akadēmijas pētījums „Radošu personu situācija Latvijā 2012.gadā” (skat. http://www.makslinieki.lv/ aktualitates/203/) atjaunojis diskusijas kā politikas pārstāvju, tā pašu radošo personu vidū par nepieciešamo un vēlamo valsts atbalsta formu tādos jautājumos kā radošu personu sociālo garantiju nodrošināšana, problēmas nozarēs, radošas personas nozīmi valstī, kā arī radošas personas dzīvesveida un darba specifiku.

25. aprīlī E.Smiļģa teātra muzejā Radošās darbības nedēļas radi!2013 ietvarā notika Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta 3. kursa studentu un Latvijas Radošās savienības padomes rīkotā diskusija "Radoša persona. Radoša ekonomika. Krustpunkti un paralēles". Diskusijas mērķis bija atklāt katrai kultūras un radošajai nozarei specifiskos sekmīgas radošās darbības priekšnosacījumus, un piedāvāt efektīvākos pastāvošo problēmu risinājumu modeļus. Pasākumā piedalījās un savus viedokļus pauda tādi kultūras nozaru pārstāvji kā producēšanas kompānijas "Platforma Filma" direktors Aigars Grauba, literatūrfilozofe un tulkotāja Ieva Kolmane, Arhitektu savienības padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Valgums, māksliniece un ilustrāciju žurnāla “Popper” līdzizdevēja Maija Kurševa, Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājs Andrejs Broks, mūziķis un komponists Jānis Holšteins (Goran Gora) un Latvijas Profesionālo aktieru apvienības valdes priekšsēdētājs Januss Johansons.

Diskusiju vadīja žurnāliste un raidījuma „100g kultūras” vadītāja Kristīne Želve, kura daudzkārt mēģināja kliedēt diskutantu kristisko noskaņu, kas saistīta ar pašreizējo situāciju kultūras jomā. Nozaru pārstāvji vairākkārt uzsvēra māksliniekus apgrūtinošos apstākļus, kuros, strādājot tikai radošajā sfērā, ir ļoti grūti sevi finansiāli nodrošināt. Tika diskutēts arī par radošajās sfērās strādājošo problemātiskajiem jautājumiem saistībā ar pašreizējo nodokļu sistēmu, kas nedz šobrīd, nedz pensionējoties, absolūtajam vairākumam mākslinieku nenodrošina sociālās garantijas un pensiju tādā apmērā, lai varētu cilvēcīgi izdzīvot. Runājot par profesionālo sfēru, Aigars Grauba uzsvēra, ka kino nozares situācija ir salīdzināma ar kapu, jo ar šī brīža finansējumu nav iespējams nodrošināt pat viena scenārista vai operatora uzturēšanu gadā, un ar līdzīgiem atzinumiem viņam pievienojās arī citu nozaru pārstāvji.

Tomēr šīs diskusijas galvenais mērķis bija meklēt veidus un risinājumus, kā uzlabot esošo situāciju. Dalībnieki bija vienisprātis, ka to iespējams uzlabot tikai savā starpā cieši sadarbojoties, taču tas nav viegli paveicams uzdevums. Kā nepieciešamība tika uzsvērta radoša uzņēmuma statusa piešķiršana dažādu radošo nozaru organizācijām, kas tiktu veidotas pēc nozaru iekšienē veidotiem kritērijiem, un kuros to pārstāvjiem būtu atvieglināti nodokļu maksājumi, pretimnākošāki telpu īres nosacījumi un pieejamāki attiecīgie instrumenti mākslinieku radošās pilnveidošanās iespējām. Arhitekts Viktors Valgums atzina, ka svarīgi ir veidot kultūras infrastruktūru un radošo tīklu, uzsverot - jo radošāka būs sabiedrība, jo vairāk tā izpratīs radošos cilvēkus un iesaistīsies šajos procesos. Visi diskusijas dalībnieki akcentēja Kultūrkapitāla fonda palielināšanas nepieciešamību.

Diskusijas noslēgumā diskutanti nonāca arī pie dažiem kopsaucējiem, kā piemēram, ierosināt apvienoties visiem vienotā asociācijā un prasīt valdībai paskaidrojumus, kāpēc radošo industriju pārstāvju (biedrību) iesniegtie projekti Sociālajā Integrācijas fondā tiek noraidīti kā neatbilstoši, lai gan tai pat laikā tieši tie ir vērsti uz sabiedrības saliedēšanu, neskatoties uz tautībām, uz kultūratšķirībām vai sociālo statusu – māksla vieno visus! Tika arī uzsvērts, ka diemžēl tādas nozīmīgas lekcijas un seminārus-diskusijas, kāda bija Radošās darbības nedēļas ietvarā 22.aprīlī Latvijas Mākslas akadēmijā „Mākslas loma sociāli nozīmīgos procesos”, apmeklēja tikai radošo jomu un izglītības sfēras pārstāvji, bet tur nebija sastopami ne Labklājības ministrijas, ne citu valsts institūciju pārstāvji, lai gan seminārā tika risināti ļoti praktiskas dabas jautājumi, kā izmantot mākslu sociāli nozīmīgu problēmjautājumu risināšanā, kur pieredzē dalījās speciālisti no Lielbritānijas, Somijas, Lietuvas.

Pēc šī pasākuma diskusijas rīkotāju - Kultūras akadēmijas Kultūras socioloģijas un menedžmenta 3. kursa studentu pārstāves - Karlīna Voitika un Agnese Treimane atzina, ka ir gandarītas un priecīgas par paveikto darbu, kā arī dalījās ar savu viedokli par radošajām nozarēm Latvijā. Abas studentes uzskata, ka kultūras nozarei ir ievērojams potenciāls un tā šobrīd ir Latvijas vienīgā veiksmīgā eksporta prece. Tāpat organizatores informēja, ka gan viņas pašas, gan vairāki studiju biedri nav zaudējuši entuziasmu un negrasās stāvēt malā, bet centīsies palīdzēt kultūras nozaru attīstībai arī turpmāk: „Jebkurš var kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju. Ja neviens neko nedarīs, nekas nevirzīsies uz priekšu. Arī vairāki no mūsu kursabiedriem paliks šajā nozarē pēc absolvēšanas un centīsies palīdzēt kultūras sfērai, kaut vai turpinot rīkot šāda veida diskusijas un mēģinot tās pacelt vēl augstākā līmenī, pielietojot studijās iegūtās zināšanas un darbojoties kā starpnieki jeb komunikatori starp nozari un valsts organizācijām.” LKA jau šobrīd cenšas būt kā starpposms un komunikators starp politikas veidotājiem un radošajām personām vai organizācijām, jo šāds vidus posms kultūras nozarē ir ļoti vajadzīgs, lai attīstītos komunikācija starp politikas veidotājiem un radošajām personām, kā arī palīdzētu solidarizēties pašu radošo nozaru pārstāvjiem. Jāpiebilst, ka LKA šo lomu ir uzņēmusies brīvprātīgi, jo tās pildīšanai netiek atvēlēts atsevišķs finansējums vai resursi. „Tas ir mūsu pašu interesēs, jo esam nozares pārstāvji. Daudz kas balstās tikai uz entuziasmu un pašu studentu un pasniedzēju aktivitāti, spējām, vēlmi darboties, taču tas mūs nekādā ziņā neaptur.”

Video ieraksts no tiešraides: http://failiem.lv/u/mhgjzwk

Informāciju sagatavoja:

Jānis Krūmiņš un Lilita Sparāne