Jauni komunikācijas veidi Latvijas tēla veidošanā

Paneļdiskusija „Jauni komunikācijas veidi Latvijas tēla veidošanā”

26. aprīlī Ārlietu ministrijas Z.A.Meierovica zālē notika paneļdiskusija „Jauni komunikācijas veidi Latvijas tēla veidošanā”. Diskusija notika divās daļās un pirmajā no tām, kuras tēma bija sociālie tīkli, piedalījās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš, sociālo mediju aģentūras „Inspired Digital” vadītājs Artūrs Mednis, savukārt ar labās prakses piemēriem iepazīstināja Latvijas Facebook lapas autors Ansis Egle un draugiem.lv sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Palkavnieks.

Diskusijas laikā vairākkārtīgi tika apspriests, kāda valoda jāizmanto, popularizējot Latviju sociālajos tīklos. Ir ļoti svarīgi nodot sabiedrībai patiesu informāciju un atcerēties, ka valsts nav anonīms tēls – ir jārunā vienkārši, bet personīgi. „Vienīgā pareizā stratēģija – patiesums. Ja grib pateikt, ka esam inovatīvi, bet, ja tā nav, tad rodas šī patiesuma problēma. Tāpat ir svarīgi pastāstīt sarežģītas lietas viegli uztveramā veidā, ” atzīst Ansis Egle. „Ar cilvēku ir jārunā tā, kā gribētu, lai runā ar tevi. Nedrīkst radīt iespaidu, ka valsti pārstāv robots vai kas cits, ” piebilst
Jānis Palkavnieks. Tāpat tika runāts par to, kādu pienesumu Latvijas tēla veidošanā spēj dot
ārvalstu viesi un to dalīšanās ar saviem iespaidiem par Latviju savos sociālo tīklu profilos. „Laba
reklāma ir nevis tas, ja tu reklamē savu valsti, bet ja tu panāc, lai to dara citi,” akcentēja Ojārs
Kalniņš.

Otrās daļas diskusijā par vizuālo komunikāciju piedalījās „Infogr.am” pārstāvis Raimonds Kaže, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas projektu vadītājs Jānis Gailītis, Rīga2014 Komunikācijas un mārketinga vienības vadītāja Anna Muhka, un „McCann World Group” Riga vadītājs Gatis Mūrnieks. Šajā daļā tika akcentēti vizuālās komunikācijas veiksmīgie piemēri, ar
kuriem tiek veicināta Latvijas atpazīstamība pasaulē. Raimonds Kaže pastāstīja, ka ne vienmēr cilvēkiem ir iespējams parādīt, ka tavs veikums ir nācis no Latvijas, tomēr tas ir jādara: „Lielai daļai IT izstāžu apmeklētāju neinteresē no kurienes tu nāc, bet gan tas, ko tu dari. Investoriem pievilcīgas šķiet ASV firmas, arī Vācijas, bet, tā kā tu esi no Latvijas, tev jābūt divreiz lielākām iekšām, lai sevi pierādītu. Šeit nebūs iespējams ražot lētāk, kā Ķīnā, tāpēc uzsvars tiek likts uz inovācijām.” Tāpat diskusijas laikā tika apspriesta Rīga 2014 un XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku vizuālās identitātes veidošana. „Dziesmu un deju svētki ir subkultūra, kurā mēs joprojām redzam uzņēmību ņemt līdzdalību un sadarboties,” atzina Gatis Mūrnieks. Svarīgi ir panākt, lai visi sajustu dziesmu svētku rezonansi un iesaistītos. Tika pausts uzskats, ka šobrīd sabiedrība saprot, ka šie svētki mums ir svarīgi, taču nezina kādēļ tas tā ir. Diskusijas noslēgumā ikviens tika aicināts iedziedāt savu dziesmu svētku logo, kas tiks iepīts kopējā „Skaņu vijumā vainagā”. Vainags ir kā gaismas un saules simbols, bet vainaga pīšana simbolizē radīšanas procesu. „Jo vairāk zīmes izveidos un izplatīsies, jo tālāk svētki atbalsosies,” diskusiju noslēdz G.Mūrnieks.

Lai iedziedātu dziesmu svētku logo un pievienotos, sekojiet norādītajai saitei dziesmusvetki.tv/ logo/ Rīga 2014 vizuālās identitātes veidošanas piemērs:

https://www.youtube.com/watch?v=HOTLkZCCqaI

Informāciju sagatavoja:

Gaļina Jakovenko un Jānis Krūmiņš,

Radošās darbības nedēļas komunikācijas pārstāvji