radi! vēstnieki

Radošuma nedēļas "radi!2014" vēstnieki un eksperti

radi!2014 vēstniece Barbara Ābele

Jēdziens dizaina domāšana skan pašsaprotami cilvēkiem, kam tā ir profesija, kas, jel kad ir bijuši saistīti ar šo jomu. Diemžēl jēdziens dizains un līdz ar to arī dizaina domāšana joprojām ir apvīti ar mītiem par tā ekskluzivitāti, dārdzību, izredzētību, dīvainām un pārspīlētām formām. Kamēr liela daļa sabiedrības atrodas šādas pārliecības snaudā un nezina savas tiesības uz dizainu, pats dizains un saprātīga domāšana un rīcība, kam ticis dots dizaina domāšanas vārds, ir nomodā, tā ir līdzdalīga pilnīgi visu cilvēku labbūtībā, tā naski pakalpo savam lietotājam daudz un dažādos veidos. Šobrīd dizaina jēdziens turas uz pleciem trīs milzīgiem atlantiem, kuru vārdi ir produkts, pakalpojums un gudrība (vārdam ”policy” no angļu valodas nav adekvāta tulkojuma). Dizaina joma šobrīd ir visaptveroša, tai piemīt materiāla un nemateriāla daba, un daudzas valstis pārvalda “dizaina instrumenta” spēli ļoti prasmīgi gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Un tāds dizains nav tērpies košās rokzvaigznes drānās, drīzāk tāds neuzkrītošš ierēdnis – ierindnieks, kam ir gods kalpot kādā no sociālajām sfērām, vides kvalitātei, radošajām un tradicionālajām industrijām, valsts pārvaldē un reģionālajā attīstībā. Tā ir dizaina domāšana, tā ir par taupību, par attapību, par iecietību, par tālredzību un, patiesi, nav nozīmes, kādā jomā katrs no mums darbojas. Cik mēs esam bagāti vai nabagi, priecīgi vai noraizējušies, ja kāds īstajā brīdī sniedz mums palīdzīgu roku, ja kāds mūsu ikdienu padara ērtāku, mēs to vienkārši pieņemam un lietojam kā pašsaprotamu, mēs drīzāk pamanām tā trūkumu, nevis klātbūtni.
Dizaina domāšana nav vienīgi dizaineru privilēģija vai atbildība, līdzīgi, kā cilvēku veselība nav atkarīga vienīgi no medicīnas darbiniekiem un labas braukšanas kultūra – no policistiem.

Barbara Ābele, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore

radi!2014 vēstniece Aija Freimane

Dizaina domāšana ir dzīves viedums.

Aija Freimane, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, doktora grāda kandidāte mākslā ar specializāciju dizainā. Izstrādājusi, licenzējusi un vadījusi pirmo profesionālās pilnveides tālākizglītības programmu un projektu dizaina pedagogiem Latvijā 2009. – 2011. gadā.

radi!2014 vēstniece Ilze Saleniece

Pievēršanās dizaina domāšanai ir būtiska mūsu izpratnei un attieksmei pret radošajām industrijām. Varētu teikt, ka šīs pieejas spēkos ir atslēgt un atvērt durvis uz gana pašpietiekamo un, iespējams, kādai sabiedrības grupai svešo radošo industriju pasauli.

Dizaina domāšana apvieno radošo ar pragmatisko, lai sasniegtu kādu praktisku un lietojamu rezultātu – vislabāko iespējamo atrisinājumu kādai problēmai vai vajadzībai. Svarīgi, ka, balstoties labākajās dizaina tradīcijās, šis risinājums ir maksimāli ērts un piemērots tā lietotājam, kā arī estētiski baudāms. Tādējādi, lai arī tradicionāli dažāda mēroga vietēju vai globālu problēmu risināšana mums saistās ar politiķu, zinātnieku vai vadītāju kompetencēm, arvien vairāk dažādu sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanas procesos iesaistās tieši dizaina speciālisti. Dizainers var piedāvāt un pievienot savu unikālo redzējumu, pieredzi un papildu efektīvus instrumentus. Veiksmīgs dizains saistās ar klienta vērtību un vajadzību izpratni un prasmi sniegt precīzu un interesantu atbildi uz nofiksētajām vajadzībām. Šī skatījuma uzasināšana ir jo īpaši noderīga pārējiem sektoriem.

Dizaina domāšanas pieeja ir iespēja satikties un sadarboties dažādu jomu pārstāvjiem. Tā ir iespēja radošo industriju speciālistiem iesaistīties citās, ar viņu darbu tiešā veidā nesaistītās jomās. Un otrādi - kāda pakalpojuma vai procesa dizaina projekts vairs nevar iztikt tikai ar dizaina jomā izglītotajiem vai pieredzējušiem.

Ilze Saleniece, Britu padomes Programmu direktore

	radi!2014 vēstniece Ingūna Elere
	Dizains ir process, neaizmirstot ieplānot laiku visiem dizaina attīstības posmiem – ideju radīšanai, to attīstīšanai un realizācijai un arī rezultāta analīzei. Ingūna Elere, dizaina biroja H2E mākslinieciskā direktore, asociētā profesore Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļā

radi!2014 vēstniece Ineta Zelča Sīmansone

"Creative Museum” darbojas muzeju un radošo industriju sazobē. Muzeju kolekcijas un autentiskā vide ir neizsmeļams sabiedrības labklājības un dizaina inovāciju resurss. Muzeji kā mantojuma un sociālās atmiņas glabātāji īsteno ne tikai radošo industriju atbalsta funkcijas, bet labākajās to izpausmēs paši kļūst par pilnvērtīgiem radošo industriju spēlētājiem.

Muzeji nereti sniedz iespēju attīstīt jaunus dizaina produktus, bet ar to savdabību, ka inovācijām ļauj izpausties, lietpratīgi izmantojot gadsimtiem uzkrātās kolekcijas un know-how.

Cita lieta, vai pats muzejs apzinās savu potenciālu un produktu spēj laikmetīgi iesaiņot? Šeit talkā nāk dizaina domāšana.

Tālab viens no domnīcas darbības virzieniem ir izaicināt muzeju rutīnu, stimulēt kritisku domāšanu un veicināt starpdisciplīnu sadarbības inovatīvu – dzīves kvalitāti uzlabojošu un ikdienā lietojamu produktu ražošanā.

Ineta Zelča Sīmansone, muzeoloģe, domnīcas „Creative Museum” vadītāja

radi!2014 vēstniece Andra Irbīte

Dizaina domāšana ir mana ikdiena, gan strādājot kā dizainerei un pasniedzējai, gan dizaina pētniecībā, gan risinot ar dizaina nozares attīstību un dizaina izglītības pilnveidi saistītus jautājumus. Dizaina domāšana ir sistēmiska, vērsta uz sasaisti, attiecībām starp cilvēkiem, organizācijām, vidi un tehnoloģijām, tā ir mērķtiecīga, orientēta uz darbību, ietverot gan analīzi un sintēzi, gan iztēli problēmu risināšanā. Cilvēkcentrēta pieeja ir veids, kā pievienot vērtību un padarīt gan produktu un pakalpojumu koncepcijas, gan stratēģijas jēgpilnas. Dizaina domāšana ir dizaina procesa sastāvdaļa, tomēr šī pasaulē sevi attaisnojusī pieeja sarežģītu, slikti strukturētu problēmu identificēšanai un risināšanai nav tikai dizaineru prioritāte – to var apgūt katrs, tomēr – ne tikai no mācību grāmatām, lekcijām vai prezentācijām, bet, visdrīzāk, kopā praktizējot to.

Andra Irbīte, interjera dizainere

radi!2014 eksperts Farids Šenuns (Farid Chenoune)

Mūsdienu literatūras pasniedzējs Farids Šenuns ir vēsturnieks, žurnālists un konsultants, modes un luksusa preču zīmolu speciālists. F. Šenuns pasniedz modes vēsturi Francijas modes institūtā (Institut français de la mode), Apģērba dizaina profesionālās palātas skolā (Ecole de la chambre syndicale de la couture), kā arī Nacionālajā dekoratīvo mākslu skolā (Ecole nationale des arts décoratifs). Viņš ir Londonas Mākslu Universitātes (University of the Arts) vieslektors. Kā žurnālists F. Šenuns ir sadarbojies ar tādiem izdevumiem kā „Libération”, „l’Express”, „Vogue”, „France Culture” u. c. Bijis žurnālu „Mixte” (2000 – 2004) un „Monde d’Hermès” (The World of Hermès) galvenais redaktors (2007 – 2011). Viņš ir daudzu grāmatu un modei veltītu izstāžu katalogu autors. Jāmin arī Kristiānam Dioram, Īvam Senlorānam un Žanam Polam Gotjē veltītās izstādes. F. Šenuns ir sarakstījis grāmatas par vīriešu modes, somu un veļas vēsturi, rakstījis arī par vintage modi. F. Šenuns ir izstādes “Yves Saint Laurent” Parīzē autors (2010). F. Šenuns ir daudzu modes un luksusa preču zīmolu konsultants to identitātes, vēstures un leksikas jautājumos.

radi!2014 eksperts Didjē Grambaks (Didier Grumbach)

Francijas apģērba dizaina, „Prêt-à-porter” un modes radītāju federācijas prezidents un Augstās modes arodbiedrību federācijas prezidents.

Didjē Grambaks ir bijis Tjerī Muglera uzņēmuma prezidents, “C. Mendes” grupas ģenerāldirektors un administrators, vairāku filiāļu dibinātājs un vadītājs – tostarp „C. Mendes” filiāles „Paris Collections Inc.” dibinātājs un prezidents, kas bija pirmais ASV atvērtais franču gatavo apģērbu uzņēmums. Tāpat viņš bijis „Yves Saint Laurent Rive Gauche USA” un „Yves Saint Laurent Inc.” prezidents, apģērbu zīmola „Yves Saint Laurent Rive Gauche” līdzdibinātājs un vadītājs.

D. Grambaks ir bijis Francijas Modes studiju direktors un mācībspēku sastāva dekāns. 1992. gadā viņš vadīja arī Augstās modes statusa reformu komisiju, kas tika izveidota pēc toreizējā rūpniecības ministra Dominika Strosa-Kāna ierosinājuma. Viņš ir Francijas Goda leģiona ordeņa kavalieris un Francijas apbalvojuma „Par nopelniem” virsnieks.

D. Grambaka grāmata „Histoires de la Mode” ir tulkota arī ķīniešu, portugāļu un japāņu valodā, bet šobrīd top grāmatas tulkojums angļu un spāņu valodā. Didjē Grambaka vēlme ir satuvināt dizainerus, augsto modi un gatavo apģērbu līnijas labākai profesionāli ekonomiskajai attīstībai, dodot priekšroku Francijā ražotajai produkcijai un atvieglojot daudzu jaunās paaudzes dizaineru ienākšanu modes nozarē, tādējādi nodrošinot tās nākotni.

radi!2014 eksperts Marcia Mortati (Marzia Mortati)

Ph.D. M. Mortati ir Milānas Politehniskā institūta Dizaina nodaļas pētniece, kā arī Eiropas Dizaina inovāciju iniciatīvas (EDII) projekta „Dizains Eiropas politikā” projekta vadītāja. Tas ir viens no sešiem EDII ietvaros sāktajiem projektiem, un tā ietvaros M. Morati konsultē arī Lombardijas reģiona Itālijā pašvaldību jaunas reģionālās dizaina inovāciju politikas sākšanā.

	radi2014! eksperts Beatriče Vilari (Beatrice Villari)
	Ph.D. B. Vilari ir Milānas Politehniskā institūta Dizaina nodaļas asistējošā profesore. Viņa piedalās Eiropas Dizaina inovāciju iniciatīvas (EDII) projekta „Dizains Eiropas politikā” koordinācijā. Viņas pamatdarbs ir saistīts ar dizaina virzītām inovācijām sabiedriskajā un privātajā sektorā gan Itālijā, gan starptautiskā līmenī.

radi!2014 eksperts Kenets Agerholms (Kenneth Agerholm)

Dānijas pārstāvis K. Agerholms ir radošuma eksperts, treneris un padomnieks, kas strādā gan ar Dānijas, gan starptautiskiem klientiem un specializējas dizaina domāšanas un uz klientiem vērstu inovāciju jomā. Viņš ir strādājis ar tādiem uzņēmumiem kā „Arla”, „Carlsberg”, „Nycomed”, „Gate 21”, „Danske Bank”, Dānijas Ārlietu ministriju, Hovedstadenas reģiona pašvaldību u. c.