TREŠĀ jeb SATIKŠANĀS VIETA

Pirmdien, 9. martā, Radošās darbības nedēļas radi! ietvaros Gētes Institūta telpās norisinājās seminārs un diskusija "Mijiedarbība un sadarbība Rīgas arhitektūrā - kā labi sajusties pilsētā". To plaši apmeklēja nozares speciālisti, interesenti un ārzemju viesi. Šāds pasākums tiek veidots jau otro reizi, un tā nozīme Latvijas pilsētvides arhitektūrā šobrīd ir īpaši aktuāla.

 “Trešā vieta”, citiem vārdiem runājot, ir vieta, kur satikties. Dažāda mēroga un funkcionalitātes satikšanās vietu rašanās pilsētā ir šodienas nepieciešamība, jo tā veidojas sociāla sasaiste starp vietām un cilvēkiem. “Pirmā vieta” šajā kontekstā ir cilvēku mājoklis, un “otrā vieta” ir darbavieta. Katrs no mums ceļā no darba uz mājām kādreiz ir sarunājis tikšanos ar saviem kolēģiem, draugiem vai radiniekiem kādā no pilsētas sabiedriskajām telpām, piemēram, kafejnīcās, mākslas galerijās vai radošajos kvartālos, kā arī citās sabiedriskās vietās. Apzināti vai neapzināti, mēs parasti izvēlamies telpas, kuras sevī apvieno neformālu raksturu un kādu noteiktu atmosfēru. Mājīguma atmosfēru nav iespējams panākt, izmantojot tradicionālos arhitektūras projektēšanas paņēmienus. Atmosfēru nevar radīt mākslīgi vai nopirkt, jo to var iegūt tikai caur vietas sociālo dzīvi. Atmosfēra tiek uztverta tikai caur multisensoru piedzīvojumu. To var uztvert caur redzi, dzirdi, tausti un bieži vien arī caur garšu.

Olivers Hāzemans un Daniels Šīrs no Brēmenes pārstāv organizāciju The ZwichenZeitZentrale (ZZZ), kuras mērķis ir atbalstīt, konsultēt un dibināt dažādus projektus pamesto ēku un rūpniecisko teritoriju “atdzīvināšanai”. Aģentūra pilda starpnieka lomu starp lietotājiem, īpašniekiem un pašvaldību administratīvajiem departamentiem pilsētā. Šī darba rezultātā tiek panākts līdzsvars starp cilvēku un telpas iespējām, starp pašvaldības, īpašnieku un lietotāju redzējumu, starp vajadzībām un ierobežojumiem, starp individuālām un kolektīvām vēlmēm. Aģentūras pārstāvji prezentēja iniciēto un atbalstīto projektu piemērus, kas izdevušies gan lielā, gan mazā mērogā, gan īstermiņa, gan ilgtermiņa izmantošanai, jo tieši dažādu iesaistīto pušu mijiedarbības rezultātā ir iespējama šāda sekmīgu projektu realizācija. Šobrīd aģentūra ir izveidojusi Brēmenes industriālo parku, tukšu un pamestu vietu interaktīvu karti internetā, kuras pilnveidošanā katrs var aktīvi iesaistīties: ievietot fotogrāfijas, atzīmēt vietas un veidot aprakstus. Pavisam jauns virziens, kas šobrīd ir attīstības stadijā, ir Eiropas mēroga interaktīva karte, kur katrs var apskatīt visas Eiropas “trešās vietas”. Vairāk http://www.zzz-bremen.de

Matiass Birgins ir ģeogrāfs un pilsētplānotājs no Šveices, pieredzējis speciālists telpiskajā plānošanā un pētniecībā, žurnālistikā un kultūras darbā. Pēc viņa domām šādi “trešās vietas” projekti veiksmīgi var pastāvēt vidēji 12 gadus, ja tiek piesaistīts attiecīgs finansējums vietas un infrastruktūras attīstībai. Galvenais akcents tiek likts uz to, ka lieli un dārgi pilsētas attīstības projekti eventuāli varētu pārsteigt “mārketinga pasauli”, bet vietējo iedzīvotāju ikdienas dzīvē neko būtiski nemaina un jaunus uzlabojumus neievieš. Tikai pamazām, veidojot sadarbību ar pašvaldībām, veicot sociālas aktivitātes, manuāli un radoši pielietojot savas prasmes, var nonākt līdz autentiskām un ilgtspējīgām pilsētnieciskām kvalitātēm. Tāpēc tukšo telpu pagaidu izmantošana ir viena no potenciālajām iespējām attīstīties. Vairāk http://www.zwischennutzung.net

Mihels Di Marko no Kopenhāgenas arhitektu biroja “Arhitektūra un cilvēktiesības”, kas pārstāvēts Dānijā un Čīlē, stāstīja par to, ka katru gadu, jau kopš 2007. gada, biroja pārstāvji organizē darbnīcu “Workshop 5x5”, kuras pamatā ir viena arhitektūras koncepcija, kura tiek paralēli īstenota piecās dažādās kultūrās un piecos dažādos humanitāros piemēros. Šis akadēmiskais koncepts jau īstenots četrās pasaules daļās: Āzijā, Amerikā, Eiropā un Āfrikā. Biroja projekti vienmēr ir pamatoti ar teorētisko ietvaru, kuri ir klasificēti piecās kategorijās:

1.Kultūras arhitektūra.

2. Humanitārās ārkārtas situācijas.

3. Pieejamais mājoklis un stihiskās pilsētas.

4. Līdzdalība.

5. Projekti sociālai vienlīdzībai.

Mihels Di Marko stāsta, ka birojs ir pielietojis ”trešās vietas” jeb satikšanās vietu konceptuālo ideju savos realizētajos projektos, jo šī ideja dažādās kultūrās un valstīs kardināli atšķiras, tāpēc uzskatāmi piemēri un ilustrācijas paskaidro labāk. Vairāk http://www.earchitecture.dk

Pasākums "Mijiedarbība un sadarbība Rīgas arhitektūrā - kā labi sajusties pilsētā" noslēdzās ar debatēm, kurās piedalījās arhitekts un sociālantropologs Matīss Šteinerts, Komercīpašumu un investīciju privātkonsultants Māris Oga,  ainavu arhitekte Helēna Gūtmane, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste,  kustības Free Riga aktīvists Mārcis Rubenis unTirgus un sabiedriskās domas pētijumu centra SKDS direktors  Arnis Kaktiņš, Debates un paneļa diskusija izvērtās diezgan vētraina, kā vienu no labākajiem piemēriem minot Berga Bazāra attīstību, bet pamatoti uzsverot un izvērtējot arī citas funkcionālas telpas un vietas pilsētvidē kopumā.

Secinājumi, kas liek diskutēt tālāk un neapstāties: vai esam aizdomājušies par to, kā mēs paši jūtamies pilsētā; kāpēc dažās pilsētas vietās mēs jūtamies gaidīti, bet citās nē; kāpēc vienā  vietā mēs esam aicināti patērēt, bet citās vietās - kopradīt; cik lielā mērā ekonomika nosaka pilsētvides aktualitāti; cik lielā mērā pilsētas iedzīvotāji paši var iesaistīties un ietekmēt pilsētvides veidošanas procesus; vai Rīgai ir nepieciešama “trešo vietu” stratēģija; kādas ir Rīgas problēmas un potenciāls tieši no "trešo vietu" perspektīvas.

Pasākumu organizēja Rīgas pilsētas arhitekta birojs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā, Dānijas Kultūras institūtu, Šveices vēstniecību, un Rīgas Urbāno institūtu.