Vai radošums un kultūras pārnese var kļūt par Latvijas vizītkarti?

No 11. līdz 12. martam radošās darbības nedēļas radi!2015 laikā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika starptautiska konference "Kultūras un radošo industriju pārneses process". Konferences mērķis bija diskutēt par kultūras un radošo industriju pārneses procesu, kā arī - ar praktiskiem piemēriem apzināt tā ietekmi uz nacionālās ekonomikas attīstību, inovācijām, sociālo jomu un sabiedrības labbūtību, kā arī pilsētvides un reģionu ilgtspējīgu attīstību. Konferences galvenie diskusiju temati: kultūras un radošo industriju pārneses process un tā pievienotā vērtība; attīstības tendences pasaulē; dizaina domāšana kā stratēģisks instruments produktu un pakalpojumu radīšanā un starpdisciplināru partnerību veidošanā; mākslas intervence un kultūras loma biznesa mērķu sasniegšanā; radošums un inovācijas kā instrumenti veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanā; kultūras un radošuma potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Pēc konferences diskusijās izteiktie viedokļi tiks izmantoti, sagatavojot secinājumus par kultūras un radošo industriju pārneses efektu iesniegšanai Eiropas Savienības Padomē.

Jau ierasts, ka ikvienai konferencei ir konkrēts temats - kultūra, bizness, veselība vai kāda cita svarīga sfēra, taču konference "Kultūras un radošo industriju pārneses process" ir iezīmīga tieši ar savu starpdisciplinaritāti un uzstādījumu runāt par dažādu jomu saplūšanu. Tā notiek zīmīgā laikā – tieši šobrīd Latvija ir Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts, un mums tiek pievērsta pastiprināta citu valstu uzmanība. Kas būs tas īpašais, kas mūs var izcelt citu valstu vidū? Varbūt tieši kultūra un radošās industrijas, to potenciāla pārnese uz citām sfērām, kas rezultējas īpašā sinerģijā, ir mūsu spēks? Konferences laikā tika prezentēti dažādi veiksmes stāsti no Latvijas un Eiropas, kas bija īpaši interesanti un iedvesmojoši konferences apmeklētājiem, jo, piemēram, ne vienam vien bija jaunums, ka radošums un kultūra var ietekmēt veselības aprūpi, mazināt birokrātiju, veicināt jaunu kontaktu un sadarbības veidošanos. Starp citu, Eiropā kultūras un radošais sektors ir nākamais lielākais nodarbinātības ziņā pēc celtniecības un pārtikas/ dzērienu ražošanas. Varbūt tas ir netiešs pierādījums tam, ka ikvienam ir nepieciešams jumts virs galvas un ēdiens, kā arī ir jāsasniedz zināms garīgas izaugsmes briedums? Robeža starp kultūru un izglītību ir tik maza, ka reizēm šķiet – tā pat vairs nepastāv. Runājot par zinātni un izglītību, jāuzsver, ka te bez radošuma un pārneses pat nav iespējama nekāda attīstība, tas jau visiem kļuvis pašsaprotams. Pašreiz aktuāla ir diskusija par tehnoloģiju globalizāciju, kuras rezultātā veidojas jaunas zināšanas par procesiem, ir jāsaprot, ka tā pat nav zināšanu pārraide citiem, tā ir dalīšanās un apmaiņa ar zināšanām. Mums arī ikdienā ir jāpārtrauc domāt noteiktu departamentu ietvaros, uz situācijām un to risinājumiem jāraugās plašāk, integrējot visas pieejamās zināšanas, tad arī pārneses efekts un oriģināls rezultāts neliks sevi ilgi gaidīt.

Neapstrīdams ir fakts, ka sievietes vienmēr skolās un universitātēs ir jutušās labāk nekā vīrieši. Varbūt tieši ar Latvijas piemēru, kur vadošos amatos ir salīdzinoši daudz sieviešu, kultūras un izglītības loma pārneses procesos visā Eiropā var kļūt par noteicošo virzītājspēku? Latvijai ir liels radošais potenciāls, tas konferencē tika atzīts vairākkārtīgi, mums tikai jāiemācās tas izcelt, noslīpēt un tad parādīt visai pasaulei. Tomēr te nedrīkst aizmirst arī Latvijas Kultūras ministres Daces Melbārdes teikto konferences atklāšanā: „Mēs bieži uztveram kultūru un radošumu kā brīnumlīdzekli dažādu procesu uzlabošanai. Tomēr radošums iegūst vērtību tikai tad, ja tiek īstenota patiesa sadarbība, kas balstīta uz devēja un ņēmēja vienlīdzību un savstarpēju cieņu.”